Kas ir meditācija?
Tas ir ne-prāta stāvoklis. Meditācija ir tīrās apziņas stāvoklis bez satura. Parasti mūsu apziņa ir pārāk pieblīvēta ar niekiem kā spogulis, kas klāts putekļiem. Prāts ir nepārtraukta drūzma; kustas domas, kustas vēlmes, kustas atmiņas, kustas ambīcijas - tā ir pastāvīga drūzma! Pienāk un aiziet diena. Pat miegā prāts darbojas. Tāpat kā dienā ir domas, uztraukumi un skumjas. Prāts gatavojas nākamajai dienai - notiek apslēpta gatavošanās. Tāds stāvoklis nav meditācija. Meditācija ir tieši pretējais. Kad nav drūzmas, un domas apstājušās, neviena doma nekust, neviena vēlme netiek pieturēta, jūs esat pavisam kluss - tāda klusēšana ir meditācija. Šajā klusēšanā atklājas Patiesība, nekad citreiz. Meditācija ir ne-prāta stāvoklis. Jūs neatradīsiet meditāciju ar prāta palīdzību, jo prāts vienmēr atradīs pats sevi. Jūs meditāciju atradīsiet, ja atstāsiet prātu maliņā, paliekot auksts un neidentificējoties ar prātu; vērojiet, kā tas paiet garām un nedomājiet, ka ES ir prāts. Meditācija ir apzināšanās, ka ES nav prāts. Kad apzināšanās iet dziļāk un dziļāk, pamazām rodas mirkļi - klusēšanas, klusuma mirkļi, tīrās telpas mirkļi, caurspīdīguma mirkļi... tādi mirkļi, kad nekas jūsos netiek turēts, viss ir pastāvīgs. Šajos klusuma un pastāvības mirkļos jūs uzzināt, kas jūs esat un uzzināt šīs dzīves esamības, eksistences noslēpumu.

---

Pienāks diena, lielās svētlaimes diena, kad meditācija kļūs par jūsu dabisko stāvokli. Prāts - tas ir kaut kas nedabīgs, tas nekad neapstāsies un nekļūs par jūsu dabisko stāvokli. Bet meditācija ir mūsu dabiskais stāvoklis, ko esam pazaudējuši. Tā ir zaudētā paradīze, bet to var atjaunot. Paraugieties bērna acīs, ieskatieties - un jūs ieraudzīsiet brīnumainu bezgalīgu klusēšanu, nevainību. Katrs bērniņš atnāk ar meditatīvu stāvokli, bet viņš ir jāievada sabiedrībā - jāmāca domāt, rēķināt, prātot, strīdēties: viņam jāmāca vārdi, valoda, jēdzieni. Un pamazām viņš pazaudē savu nevainību. Viņš tiek sabojāts un sabiedrība viņu piesārņo. Viņš kļūst par efektīvu mehānismu, bet viņš vairs nav cilvēks. Viss, kas vajadzīgs - atgriezt šo telpu. Jūs to jau pazināt agrāk. Kad pirmo reizi iepazīsiet meditāciju, jūs izbrīnīsities, jo radīsies liela pārliecība, ka to esat zinājuši jau agrāk. Un šī sajūta nav mānīga - jūs tiešām to esat pazinuši jau agrāk. Jūs aizmirsāt. Dimants ir pazudis atkritumu kalnos, bet, ja šos kalnus spēsiet notīrīt, tad pazaudēto dimantu atkal atradīsiet - tas ir jūsu. Patiesībā to nevar pazaudēt - var vienīgi aizmirst. Mēs esam dzimuši meditatori, bet vēlāk pētām prāta ceļus. Mūsu patiesā daba tiek apslēpta kaut kur iekšienē kā pazemes straume. Kādā dienā, nedaudz iedziļinoties, jūs atklāsiet, ka tīravots vēl arvien plūst; un dzīves dižākais prieks - atrast to.
Meditācija nav koncentrācija. Ja ir koncentrācija, tad ir tas, kurš koncentrējas un ir objekts, uz ko koncentrējas. Pastāv divpusība. Meditācijā neviena nav iekšienē un neviena nav ārpusē. Tā nav koncentrācija. Nav atšķirības starp "iekšu" un "āru". Viens plūst caur otru. Nav noteiktu robežu, un šī vairs nav divpusības apziņa. Koncentrācija ir divpusīga apziņa un rada pagurumu. Tādēļ koncentrējoties jūs sajūtat izsīkumu. Un jūs nespēsiet koncentrēties 24 stundas diennaktī, jums vajadzēs atpūtu. Koncentrācija nekad nekļūs par jūsu dabu. Meditācija jūs nenomoka un nenogurdina. Tā var kļūt nepārtraukta dienu no dienas, gadu no gada. Tā var kļūt par mūžību. Tā ir atslābināšanās. Koncentrācija ir darbība. Meditācija ir ne-gribas stāvoklis, ne-darbības stāvoklis. Vienkārši jāiegremdējas savā esībā... Koncentrācijā prāts darbojas, izejot no slēdzieniem; jūs kaut ko darāt. Koncentrācija izriet no pagātnes. Meditācijā nav nekādu slēdzienu ārpus viņas pašas. Jūs nedarāt neko īpašu - jūs vienkārši esat. Tajā nav nekādas pagātnes, tā nav saindēta ar pagātni. Meditācija ir tīra no nākotnes. Tas ir tas, ko Laodzi dēvēja par vei-vu-vei, darbību caur ne-darbību. Tas ir tas, par ko runāja Dzen Meistari: "Klusi sēdēt, neko nedarīt, pavasaris atnāk pats un zāle sāk augt pati". Atcerieties - pati; nekas netiek darīts, zāle netiek vilkta laukā no zemes. Šis stāvoklis, kad jūs ļaujat dzīvei ritēt savu gaitu, kad jūs nevēlaties to virzīt, kad jūs nekādā veidā nevēlaties to kontrolēt, kad jūs nemanipulējat, kad neuzspiežat tai nekādu disciplīnu - šis tīrās nedisciplinētās spontanitātes stāvoklis ir meditācija. Meditācija ir tagadnē - tīrā tagadnē. Meditācija ir dabiskums. Jūs nevarat meditēt, jūs varat vien atrasties meditācijā. Jūs nevarat būt koncentrācijā, jūs varat koncentrēties. Koncentrācija ir cilvēciska, meditācija - dievišķa.

Meditācijas izvēle
Vispirms atrodiet sev piemēroto. Meditācijai nav jābūt piepūlei. Ja tā ir uzspiesta, tad tā ir nolemta jau no paša sākuma. Vardarbīgais nekad nepadarīs jūs dabīgus. Nav jārada konflikti. Tas ir jāsaprot, jo prātam ir dabiska spēja meditēt, ja vien viņam tiek piedāvāti piemēroti objekti. Ja jūs esat orientēti uz ķermeni, tad ejiet pie Dieva caur ķermeni, jo arī ķermenis pieder Dievam. Ja jūs jūtat, ka esat orientēti uz sirdi, tad jums derēs lūgšana. Ja jūs jūtat, ka esat virzīti uz saprātu, tad - meditācija. Bet manas meditācijas ir citas. Esmu pacenties izstrādāt metodes, ko var pielietot visi trīs tipi.
Tajās tiek izmantots daudz kas no visiem trim - prāta, sirds un ķermeņa. Visi trīs ir savienoti kopā un strādā atšķirīgi ar dažādiem cilvēkiem. Ķermenis - sirds - prāts: visas manas meditācijas iet pa šo ceļu. Sākas no ķermeņa, iet caur sirdi, sasniedz prātu un pēc tam iziet aiz to robežām. Vienmēr atcerieties - tas, no kā jūs gūstat baudu, var iet dziļumā, un tikai tas, no kā jūs gūstat baudu var iet dziļumā. Baudīšana nozīmē to, ka tas jums der. Starp jums un metodi ir harmonija, jūsu ritmi sakrīt. Ja metode jums sagādā baudu, neskopojieties - ejiet tajā iekšā, cik dziļi iespējams. Varat to darīt reizi, vai pat divas reizes dienā, ja ir iespēja. Jo vairāk to darīsiet, jo vairāk baudas gūsiet no tā. Pametiet metodi tikai, kad prieks ir pārgājis - tad metodes iedarbība ir beigusies. Meklējiet citu metodi. Neviena metode neaizvedīs jūs līdz pašam galam. Ceļojuma laikā jūs neskaitāmas reizes pārsēdīsities citā vilcienā. Katra metode jūs novedīs pie cita stāvokļa. Ārpus šī stāvokļa robežām tā ir nederīga, jau atstrādāta. Tādēļ jāatceras divas lietas: kad jūs baudāt kādu metodi, ejiet tajā cik dziļi iespējams, bet nekļūstiet no tās atkarīgs, jo tā kādreiz būs jāatmet. Citādi tā kļūs kā narkotika. Tā jums vairs neko nedod, tā kļuvusi vienkārši par pieradumu. Jūsu kustība vairs nebūs uz priekšu, bet pa apli. Lai kritērijs ir jūsu prieks. Ja ir prieks - turpiniet līdz pēdējam prieka pilienam. Pēc tam jūs būsiet gatavi to atmest un izvēlēsities jaunu metodi, kas atkal jūs iepriecinās. Cilvēks mainās neskaitāmas reizes. Ļoti reti iespējams ar vienu metodi noiet visu ceļu. Nav nepieciešams pildīt dažādas meditācijas, jo tās var atšķirties un būt pretrunā viena ar otru, kā dēļ var rasties sāpes. Izvēlieties divas meditācijas un turieties pie tām. Vislabāk būtu, ja jūs praktizētu vienu meditāciju. Tad tā iekļūst ļoti dziļi. Jūs mēģināt dažādas lietas - šodien vienu, rīt citu. Jūs veidojat savas un tā varat radīt daudz vilšanos. Tantras grāmatā ir 112 meditācijas. Jūs varat kļūt traks. Meditācija nav joka lieta. Dažkārt tā var kļūt bīstama. Jūs spēlējaties ar ļoti smalku prāta mehānismu. Dažreiz pat kāds sīkums var kļūt bīstams. Tādēļ nekad nemēģiniet izdomāt savas meditācijas un nepraktizējiet tādas. Izvēlieties divas un mēģiniet praktizēt dažas nedēļas.
Ja iespējams, izveidojiet īpašu vietu - mazu templīti vai stūrīti mājā, kur katru dienu varat meditēt; šo vietu neizmantojiet citiem nolūkiem, jo katram mērķim ir citas vibrācijas. Izmantojiet to vienīgi meditācijām un tas mainīsies; tas katru dienu gaidīs jūs. Šis kaktiņš palīdzēs jums, vide radīs īpašu vibrāciju, īpašu atmosfēru, kur jūs ar īpašu vieglumu varēsiet iet dziļāk un dziļāk. Tā ir baznīcu un tempļu celtniecības ideja - radīt vietu, kur lūgt un meditēt. Ja meditācijai varat izvēlēties pastāvīgu laiku, tas būtiski palīdzēs, jo ķermenis un prāts ir mehānisms. Ja jūs brokastojat vienmēr vienā laikā, jūsu ķermenis šai laikā pieprasa barību. Dažkārt jūs pat varat ar to spēlēties. Ja jūs pusdienojat vienos dienā, un pulkstenis rāda, ka šobrīd ir noteiktais laiks, jūs sajutīsieties izsalcis, kaut arī pulkstenis rāda nepareizi un šobrīd ir 12 vai 11. Jūs raugāties uz pulksteni, tas rāda plkst.1 pēcpusdienā un jūs jūtat badu.
Arī jūsu prāts ir mehānisms. Meditējiet ikdienu tai pašā vietā un laikā, un jūs radīsiet "meditācijas badu" gan ķermenī gan prātā. Katru dienu tie noteiktā laikā prasīs meditāciju. Tas palīdzēs. Jūsos būs radīta telpa, kas pārvērtīsies par slāpēm, par badu. Iesākumā tas ir labi. Kamēr jūs nokļūsiet punktā, kur meditācija kļūs dabiska, un jūs tad varēsiet meditēt vienalga kur un kad. Līdz tam izmantojiet ķermeņa un prāta mehāniskās iespējas. Klimatu radīs izslēgta gaisma, noteiktu kvēpināmo aromātu smarža, noteikts apģērbs, paklājiņš, poza. Tas viss palīdz, bet neizsauc meditāciju. ja jūsu noteikumiem seko vēl kāds, tad tas var kļūt par traucēkli. Katram jāatrod savs personīgais rituāls. Tas vajadzīgs tikai priekš tā, lai atslābinātos un gaidītu. Kad esat atslābināti un gaidāt, kaut kas notiek; ... Dievs pie jums atnāk kā miegs, Dievs pie jums atnāk kā mīlestība. Jūs to nevarat izsaukt pēc savas gribas, jūs to nevarat piespiest.

Esiet dabiski un atraisīti
Var kļūt apsēsts ar meditāciju, bet apsēstība ir problēma: jūs bijāt apsēsti ar naudu, bet tagad - ar meditāciju. Problēma nav naudā, bet apsēstībā. Jūs bijāt apsēsti ar pasaulīgo, bet tagad - ar Dievu. Jābūt atraisītam un dabiskam un neapsēstam ne ar ko - ne prātu, ne meditāciju.
Pirmais, ko var izdarīt - sākt smieties. Tas uzdos toni visai dienai. Ja jūs pamostaties smejoties, drīzumā jūs saprotat, cik dzīve ir absurda. Nekas nav nopietni, pat jūsu neveiksmes ir smieklu vērtas, pat jūsu sāpes ir smieklīgas, pat jūs esat smieklīgi.

Smieklu meditācija
Katru rītu, pirms celšanās, izstaipieties kā kaķis. Stiepieties ar katru ķermeņa stiegriņu. Pēc trim četrām minūtēm ar neatvērtām acīm sāciet smieties. Turpmākās piecas minūtes smejieties. Iesākumā jūs to darīsiet, bet pēc tam mēģinājumu skaņa izsauks īstus smieklus. Pazaudējiet sevi smieklos. Var būt nepieciešamas vairākas dienas, iekams tas notiks, jo mēs esam pavisam atraduši no šīs parādības. Pēc zināma laika tas kļūs spontāns un izmainīs jūsu dienas saturu. Tiem, kuriem ir grūtības ar totāliem smiekliem, jeb kuriem šķiet, ka viņu smiekli ir neīsti, Ošo piedāvā sekojošo.
Agri no rīta, pirms vēl esat kaut ko apēdis, izdzeriet lielu krūzi ar siltu sālsūdeni. Dzeriet to ātri, citādi jums nekas neizdosies. Pēc tam noliecieties un ieklepojieties, lai ūdens iztek laukā no jums. Tas iztīrīs jūsu galvenos ceļus. Nekas vairāk nav vajadzīgs. Šajos ceļos ir bloki, kas traucē jums smieties un apstādina smieklus. Jogā šī ir nepieciešama procedūra, kas jāpilda. To sauc par nepieciešamo attīrīšanu, un tā lieliski attīra galvenos ceļus - visi bloki izšķīst. Šī procedūra sniegs baudu un jūs jutīsiet tīrību visas dienas garumā.
Smiekli un asaras, pat jūsu runa šķitīs nākam no visdziļākā centra. Dariet to desmit dienas, un jums būs vislabākie smiekli.

Meditācija "Zelta gaisma"
Tas ir vienkāršs paņēmiens jūsu enerģijas pārvēršanai un virzīšanai uz Augstāko. Vingrinājums jāpilda vismaz divas reizes dienā. Vislabākais laiks ir agri no rīta - tieši pirms celšanās no gultas. Brīdī, kad sajutīsiet, ka esat pamodies, pildiet to 20 minūtes. Šajā brīdī jūsu jušana ir smalkāka, jūs esat svētāki un iedarbība ir dziļāka. Prāts šai brīdī ir neaktīvs, tādēļ metode iespiedīsies dziļāk jūsu būtībā. Agri no rīta, kad visa pasaule mostas, ir milzīgs milzīgs enerģijas paisuma vilnis - izmantojiet šo iespēju. Visas senās reliģijas izmantoja šo brīdi rīta lūgšanām, jo saules lēkts ir visu esības enerģiju lēkts. Šajā brīdī jūs vienkārši pārvietojaties uzlecošās enerģijas viļņa virsotnē. Vakarā tas būs grūtāk, enerģijas krītas, jums būs jāturas pretim straumei.
Vienkārši guliet uz muguras, acis aizvērtas. Ieelpojot iztēlojieties zeltainu gaismu, kas ienāk ķermenī caur galvu, sajūtiet, it kā saule būtu uzlēkusi jums pie pašas galvas. Jūs esat tukši, un zeltainā gaisma piepilda jūsu galvu un iet dziļāk un dziļāk līdz pat kāju pirkstiem. Gaisma jums palīdzēs attīrīt ķermeni un piepildīs to ar radošu garu. Šī ir vīrišķā enerģija. Izelpojot iztēlojieties ko citu: tumsa ienāk kāju pirkstos, varena tumšas straume ienāk jūsu pēdās, ceļas augšup un iziet no galvas. Lai to iedomātos, elpojiet dziļi un vienmērīgi. Šī ir sievišķā enerģija. Tā jūs atmaidzinās, padarīs uzņēmīgākus, nomierinās un dos jums atpūtu. Tā kā jūs tikko esat pamodušies, jūsu elpa ir vienmērīga un ķermenis ir atslābināts un atpūties.
Otrs piemērotais laiks ir pirms gulētiešanas. Apgulieties un uz dažām minūtēm atslābinieties. Kad sajutīsiet, ka esat uz miega un nomoda robežas, sāciet atkal vingrinājumu un pildiet 20 minūtes. Ja šai laikā aizmigsiet, tas būs vislabākais, jo tad darbība turpināsies arī miegā. Ja jūs praktizēsiet šo vienkāršo vingrinājumu trīs mēnešus, jūs būsiet izbrīnīti - nav nepieciešams kaut ko apspiest, pārveide sākusies pati no sevis.

Saullēkta gaidīšana
15 minūtes pirms saules lēkta, kad debesis kļūst gaišas, vienkārši gaidiet un vērojiet, kā gaida iemīļoto: tik saspringti, ar tik dziļu gaidīšanu, ar tādu cerību un pacēlumu, klusi. Lai saule uzlec - turpiniet vērot. Acis varat arī aizvērt. Jūtiet, ka arī ķermenī kaut kas aust. Kad saule parādās uz horizonta, sāciet just, ka tā ir pavisam tuvu nabai. Tā ceļas tur un arī te nabas iekšpusē - tā lēni ceļas, lēni ceļas. Tur ceļas saule, savukārt šeit ceļas iekšējās gaismas punkts. Ziedojiet tam 10 minūtes.
Pēc tam aizveriet acis. Kad jūs pirmoreiz redzējāt sauli ar atvērtām acīm, tā radīja negatīvu; kad jūs acis aizverat, jūs varat ieraudzīt iekšēji zaigojošu sauli. Un tas jūs būtiski izmainīs.

Slavinājums uzlecošajai saulei
Piecelieties piecos no rīta, pirms saullēkta (Indijā saule lec vienā laikā). Pusotru stundu vienkārši dziediet, murrājiet, steniet. Skaņām nav jābūt apzinātām, tām jābūt eksistenciālām, bet ne apzinātām. Tām jānes jums bauda - tas ir viss. Tāda ir skaņu jēga. Jums ir jāiešūpojas. Lai tas ir slavinājums uzlecošajai saulei. Apstājieties tikai tad, kad saule ir uzlēkusi. Tas jūs noturēs noteiktā ritmā visas dienas garumā. Jūs no paša rīta jau būsiet attiecīgi noskaņoti un ieraudzīsiet, ka dienai ir cita kvalitāte, jūs esat mīlošāks, uzmanīgāks, līdzjūtīgāks, draudzīgāks un mazāk cietsirdīgs, dusmīgs, ambiciozs un egoistisks.

Skrieniet, soļojiet un peldiet
Dabiski un viegli būt vērīgam, kad esat kustībā. Kad jūs vienkārši sēžat, dabiski ir iesnausties. Kad jūs esat gultā, vērīgam būt ir grūti, jo visa situācija palīdz iemigšanai. Bet kustībā jūs nevarat aizmigt dabiski, jo funkcionēšana prasa vērību. Vienīgā problēma ir, ka kustība var kļūt mehāniska. Mācieties sakausēt vienā veselumā ķermeni, prātu un dvēseli. Atrodiet ceļus, kā jūs varat funkcionēt kā vienība. Kaut kas tāds dažkārt notiek ar skrējējiem. Varbūt jūs neesat domājuši par skriešanu kā meditāciju, bet skrējēji dažkārt jūt brīnumainu meditācijas pieredzi. Un viņi ir izbrīnīti, jo viņi to nav meklējuši - kuram gan ienāks galvā, ka skrējējs sajutīs Dievu? Bet tā notiek. Un tagad skriešana arvien vairāk un vairāk kļūst par jaunu meditācijas veidu. Tā var notikt skrējiena laikā. Ja kādreiz esat bijis skrējējs, ja skrējienu baudījāt agrā rītā, kad gaiss ir tīrs un svaigs, visa pasaule atgriežas no miega - jūs skrējāt un jūsu ķermenis funkcionēja lieliski... svaigais gaiss, jaunā pasaule, no nakts tumsas piedzimusī diena, viss apkārt dzied, jūs sevi jutāt tik dzīvi... pienāk mirklis, kad skrējējs izzūd un ir tikai skrējiens. Ķermenis, prāts un dvēsele darbojas kopīgi: pēkšņi atbrīvojas iekšējais orgasms. Skrējējiem dažkārt būtu jānonāk līdz ceturtajam stāvoklim - tūrija, lai arī pēc tam viņi to pazaudē - viņi domā, ka tas radās no skrējiena un ka viņi baudīja mirkli, un vienkārši bija tāds noskaņojums. Viņi to nepamanīs - bet, ja tomēr pamanīs... Mani novērojumi rāda, ka skrējējs pie meditācijas var nonākt vieglāk kā jebkurš cits. Arī soļošana un peldēšana var palīdzēt. Visas šīs darbības var tikt pārveidotas meditācijā. Atmetiet vecos uzskatus par meditāciju, ka vienkārša sēdēšana zem koka jogu pozā ir meditēšana. Tas ir tikai viens no veidiem un ir ērts tikai daļai cilvēku. Mazam bērnam tā nebūs meditācija, bet gan spīdzināšana.
Jaunam cilvēkam, kurš ir dzīvības un trīsu pilns tā būs nomākšana, nevis meditācija. Sāciet skriet rītos pa ceļam uz darbu. Sāciet no pusjūdzes, tad jūdzi, un tā līdz trijām. Skrējiena laikā izmantojiet visu ķermeni. Neskrieniet tā it kā jūs būtu trako kreklā. Skrieniet kā mazs bērns - izmantojiet visu ķermeni. Elpojiet dziļi un no vēdera. Tad apsēdieties zem koka un atpūtieties, atelpojieties, ļaujiet, lai svaigs vējiņš jūs appūš, sajūtiet sevi rāmu. Tas ļoti palīdzēs. Dažreiz vienkārši pastāviet ar kailām kājām un sajūtiet vēsumu, mīkstumu, siltumu. Sajūtiet visu, ko zeme šai brīdī jums dod un ļaujiet tam plūst caur jums. Un ļaujiet jūsu enerģijai notecēt zemē. Esiet saistīti ar zemi. Ja jūs esat saistīti ar zemi, jūs esat saistīti ar dzīvību. Ja esat saistīti ar zemi, jūs esat saistīti ar savu ķermeni. Jūs kļūsiet jūtīgāki. Nekļūstiet par skriešanas speciālistu, palieciet amatieris, lai nepazaudētu vērību. Ja skriešana kļuvusi automātiska, mēģiniet peldēt. Ja arī tas kļuvis automātisks, dejojiet. Vienmēr atcerieties, ka kustība ir tikai situācija, kas rada apzinīgumu. Kamēr ir tā, tas ir labi. Ja situācija pārstāj radīt apzinīgumu, tad jāmeklē citas kustības, kurās jūs varēsiet palikt apzinīgs; neļaujiet kustībām kļūt automātiskām.

Es radīju paņēmienus
Prāts ir nopietns, bet meditācija ir pilnīgi nenopietna. Kad es to saku, jūs varat sašust, jo cilvēki turpina runāt par meditāciju ar lielu nopietnību. Bet meditācija ir nenopietna. Tā nelīdzinās darbam; tā vairāk izskatās pēc spēles. Spēle nav aktivitātes veids. Pat ja tā ir aktīva, tā nav aktivitāte. Spēle ir vienīgi bauda. Šī aktivitāte nekur neved, tā nav motivēta. Gluži pretēji - tā ir vienkārši tīra, plūstoša enerģija. Mēs pārāk esam ieslēgti aktivitātē. Mēs esam kļuvuši tik aktīvi, ka aktivitāte pārvērtusies par dziļi iesakņojušos apmātību. Mēs esam aktīvi pat miegā. Atslābināšanos mēs pārvēršam par aktivitāti, mēs piepūlamies, lai atslābtu. Tas ir absurds! Taču tā notiek mūsu prāta robotveidīgo pieradumu dēļ. Ko darīt? Tikai ne-aktivitāte palīdz nonākt jūsu iekšējā centrā, bet prāts nespēj izlemt: kā būt ne-aktīvam. Ko gan darīt? Es radīju paņēmienus, kas paredz būt tik aktīviem, ka aktivitāte vienkārši izsīkst; būt tik aktīviem, ka ka prāts, kurš ir uzburts uz aktivitāti, metas laukā no jūsu būtības. Tikai pēc dziļas katarses jūs varat iekrist ne-aktivitātē, jūsos uzplaiksnī miers, kas nav piepūles miers. Kad jūs pazīstat šo mieru, jūs tajā nonākat bez jelkādas piepūles. Ja jums ir šī sajūta - kā būt vienkārši šeit un tagad, bez jelkādas darbošanās, tad jūs varat tajā ieiet jebkurā mirklī, jūs tajā varat palikt, lai kur jūs būtu. Ārēji jūs varat būt aktīvi, bet iekšēji neaktīvi.
Katarses metodes ir mūsdienu izgudrojums. Budas laikā tādas nebija vajadzīgas, jo cilvēki nebija tik ļoti nospiesti. Viņi bija dabiski, dzīvoja primitīvu dzīvi - necivilizētu, spontānu dzīvi. Buda cilvēkiem iedeva Vipasanu. Vipasana nozīmē "iegremdēšanās sevī". Un skolotāji, kas mācīja Vipasanu, arī dzīvoja pirms daudziem gadsimtiem. Dažiem ar to var palīdzēt, bet tā sasniegt daudz nevar. Es ieviešu katarses metodes, jo tādā veidā vispirms var likvidēt to, kas jūsos radies civilizācijas ietekmē - lai jūs atkal kļūtu primitīvi. No šīs primitivitātes, no pirmatnējās nevainības viegli pieejama kļūst arī iekšējā apgaismība.

Dinamiskā meditācija
Rīta meditācija ašramā katrai dienai. Kad miegs beidzies, daba mostas... nakts ir prom, tumsas vairs nav, saule ir uzlēkusi, viss kļuvis apzinīgs un vērīgs. Šī ir meditācija, kurā jums jābūt vērīgam, apzinīgam un apzinošam, lai ko jūs darītu. Palieciet par vērotāju. Nepazūdiet, jo pazust ir ļoti viegli. Kad elpojat, jūs par to varat aizmirst. Tik ļoti jūs saplūstat ar savu elpu, ka varat aizmirst par vērotāju. Bet tad jūs pazaudēsiet šo punktu. Elpojiet tik dziļi un ātri, cik iespējams, ielieciet tajā visu savu enerģiju, bet palieciet vērotājs. Vērojiet visu, kas notiek, it kā tas notiktu ar kādu citu; it kā tas notiktu ķermenī, bet apziņa centrējas un skatās. Šī liecināšana jāuztur trijās stadijās (stadiju apraksts sekos). Kad viss apstājas, un ceturtajā stadijā jūs esat pilnīgi sastindzis un neaktīvs, jūsu vērīgums sasniegs savu virsotni. Dinamiskā meditācija ilgst stundu un dalās piecās stadijās. Var veikt vienatnē, bet lielāka enerģija ir grupu darbā. Šī ir individuāla pieredze, tādēļ acis jātur ciet (vēlams acu apsējs). Vislabāk to darīt tukšā dūšā un brīvā apģērbā.
1. stadija - 10 minūtes. Haotiski elpojiet caur degunu, koncentrējoties uz izelpu. Ķermenis parūpēsies par izelpu. Dariet to tik ātri un pilnīgi, cik iespējams - un pēc tam vēl stiprāk, kamēr paši kļūsiet par elpu. Palīdzībai un enerģijas modināšanai izmantojiet sava ķermeņa dabisko kustēšanos. Sajūtiet tās celšanos, bet kontrolējiet sevi.
2. stadija - 10 minūtes. Uzsprāgstiet! Lai viss, kam tas vajadzīgs, izšļakstās uz āru. Kļūstiet pavisam traks, kliedziet, kauciet, leciet, kratieties, dejojiet, dziediet, smejieties, "izmetiet sevi uz āru". Neko neglabājiet rezervē, kustieties ar visu ķermeni. Kaut kāda neliela kustība bieži vien palīdz iesākt. nekad neļaujiet prātam iejaukties notiekošajā. Esiet totāli.
3. stadija - 10 minūtes. Lēkājiet ar paceltām rokām, izkliedziet mantru "Hu! Hu! Hu!" tik dziļi, cik iespējams. Ikreiz, kad piezemēsities uz pilnas pēdas, lai skaņa dziļi atbalsojas seksuālajā centrā. Ļaujiet visam, kas jūsos mīt, pilnībā izsīkt.
4. stadija - 15 minūtes. Pastājieties! Sastingstiet tur, kur esat, un tajā pozīcijā, kāda ir. Nekādi neizpaudieties. Klepus, kustības vai kaut kas cits izkliedēs jūsu enerģiju un pūles būs vējā. Esiet liecinieks visam, kas ar jums notiek.
5. stadija - 15 minūtes. Līksmojiet un priecājieties ar mūziku un dejošanu, paužot savu pateicību visam. Nesiet savu laimi cauri visai dienai.

Ja jūsu meditācijas vietā nav iespējams trokšņot, var to veikt klusi - otrajā stadijā visu katarsi virzot uz ķermeņa kustībām. Trešajā stadijā ar skaņu "Hu" var sist, izsakot to mentāli, piektā stadija var kļūt par izteiksmīgu deju.
Kāds ir teicis, ka šī meditācija izskatoties kā tīrs ārprāts. Tas tā arī ir. Taču tam ir mērķis un šāds veids izvēlēts apzināti. Atcerieties, ka jūs nevarat kļūt traks pēc savas gribas. Trakumam jāiemitinās jūsos. Tikai tad jūs varat kļūt traks. Šajā gadījumā viss ir pavisam citādi. Pamatā jūs kontrolējat, un tas, kurš spēj kontrolēt savu ārprātu, nekad nekļūs traks!

Ošo stāsta par dažām reakcijām, kas var notikt ķermenī. Tas ir dziļās katarses rezultāts, ko panāca Dinamiskā meditācija. Ja jūs jūtat sāpes, esiet vērīgi, bet neko nedariet. Uzmanība ir varens zobens, ar ko var pāršķelt visu. Piemēram, jūs sēžat meditācijas pēdējā stadijā un sajūtat ķermenī daudz problēmu. Jūtat, ka kāja ir notirpusi, niez roka, pa ķermeni skraida skudriņas. Jūs esat vairākkārt skatījušies uz roku, bet tur nekā neredzat. Kaut kas nav labi iekšpusē, nevis ārpusē. Ko darīt? Notirpušajai kājai un niezošajai rokai vienkārši veltiet savu uzmanību. Ar aizvērtām acīm vērojiet un gaidiet. Pēc dažām sekundēm vēlme pakasīties izzudīs. Lai kas nenotiktu - vērojiet un gaidiet, pat ja jūtat sāpes kuņģī vai galvā. Tas notiek tādēļ, ka meditācijā izmainās visa ķermeņa ķīmija. Sākas kaut kas jauns, un ķermenī ir haoss. Citreiz jūs jutīsiet savu kuņģi, jo tur jūs esat apspieduši daudz emociju, bet tās turpina tur uzturēties. Dažkārt jūs jutīsiet kaut ko līdzīgu sliktai dūšai, vēlmi vemt. Dažkārt nepatīkamas sajūtas rodas galvā. Visai drīz viss sakārtosies. Bet būs periods, kad jūsos viss joņos. Ko darīt? Esiet vērotājs. Aizmirstiet, ka esat darītājs, un pamazām viss sakārtosies pats no sevis. Sakārtosies tik lieliski, ka neticēsiet, kamēr to nepiedzīvosiet. Tā enerģija, kas iesākumā jums sagādāja galvassāpes, beigās kļūs par baudu. Tā ir tā pati enerģija. Sāpes un bauda ir vienas enerģijas divas dimensijas. Ja jūs spējat palikt klusi sēdošs un uzmanīgs pret visu notiekošo, visi traucēkļi izzudīs. Kad tas notiek, jūs pēkšņi apzināties, ka izzudis ķermenis.

Mandalas meditācija
Šī ir cita varena katarses metode, kas rada enerģētisko apli, kā rezultātā rodas centrēšanās. Tajā ir 4 stadijas, katrā pa 15 min.
1. stadija. Ar atvērtām acīm skrieniet uz vietas. Sāciet lēni, palielinot tempu. Celiet ceļus, cik augstu iespējams. Dziļa un bieža elpošana virzīs enerģiju iekšup. Aizmirstiet par prātu un ķermeni un turpiniet.
2. stadija. Apsēdieties ar atvērtām acīm un atvērtu un atslābinātu muti. Maigi groziet ķermeņa augšējo daļu (no vidukļa) kā niedre, ko šūpo vējš. Sajūtiet, kā vējš šūpo jūs no vienas puses uz otru, uz priekšu un atpakaļ. Tas aizgādās jūsu pamodušos enerģiju uz nabas centru.
3. stadija. Guļot uz muguras, atveriet acis un nekustinot galvu, groziet acis pulksteņa gaitas virzienā, it kā jūs vērotu gigantiska pulksteņa sekunžu rādītāju. Dariet to, cik ātri iespējams. Svarīgi, lai mute ir vaļā un žoklis atslābināts, elpa ir mīksta un līdzena. Tas nogādās jūsu centrēto enerģiju uz trešo aci.
4. stadija. Aizveriet acis un esiet nekustīgi.