jogu elpošana   I   čampi masāža   I   ajurvēda   I   cigun  

 

_______  Tantra  _______
jēdziens un vēsture

]    Pirms tūkstošiem gadu, starp brīnumskaistajām tropiskajām ielejām, ko ieskauj mūžam sniegotie Himalaji un kas piepildītas ar ziedu smaržām un putnu dziesmām, visdzidrāko kalnu upju krastos Pārvati jautāja savam mīļotajam Šivam: "O, Šiva! Kur slēpjas tava patiesā būtība? Kas ir šis brīnumiem pildītais Visums? No kā sastāv visa sākums? Kas ir Visuma rata centrs? Kas ir tā bezformas dzīvība, kas caurauž visas formas? Kā mēs tajā varam ieiet pilnīgi - ārpus telpas un laika, ārpus vārdiem un aprakstiem? Atbrīvo mani no šaubām!" Šiva atbildēja uz Himalaju valdnieka meitas jautājumiem, un viņu dialogi vēlāk iegūla tantras tekstu pamatā.

]    Tantra neatbild uz jautājumu, "kas ir patiesība?", tā atbild uz jautājumu "kā var sasniegt patiesību?" Tantra ir intensīvas garīgās attīstības praktiska sistēma un par savu mērķi izvirza cilvēka Dievišķās dabas pilnīgu realizāciju. Sanskrita vārds tantra cēlies no diviem vārdiem: tanoti un traijati. Tanoti nozīmē "paplašināt", bet traijati - "atbrīvot". Tādējādi, vārds tantra nozīmē "atbrīvošana caur paplašināšanu" (vēl precīzāk - apziņas atbrīvošana caur tās paplašināšanu). Tantra nozīmē arī "aktivitāte" vai "darbība", ar to domājot aktivitāti vai apziņas darbību. Kāds tantras mūsdienu meistars to definējis šādi: "Tantra ir enerģija, kas rodas apziņā pēc jautājuma rašanās un pirms atbildes atrašanas". Ar šo vārdu apzīmē arī svētos tantriskos tekstus Vidžnjāna Bhairava Tantra, Sammohana Tantra, Mahanirvana Tantra u.c. (daži no tiem savos nosaukumos nesatur vārdu "tantra" - Šiva Sutra, Ananda Lahari...)

]    Kā jebkura reliģioza sistēma, hinduistu tantra sevī ietver sarežģītus reliģiozi - filozofiskus uzskatus par pasauli un cilvēku, kā arī dažādu reliģiozu rituālu kompleksu. Tomēr liela daļa metožu iziet tālu ārpus priekšstatiem par reliģiozām ceremonijām. Tantras teksti tiek dēvēti par "sadhana šastra", t.i. svētie teksti, kas orientēti uz praksi. Daudzas tantras prakses ir sarežģīti vingrinājumi, kas vērsti uz cilvēka pilnīgu pārveidošanu, ieskaitot ķermeni, enerģiju un apziņu. Sakarā ar to tantru dažkārt dēvē par tantrisko jogu; interesanti, ka gandrīz visa hinduistu joga ir tantras atzars. Tantriskās prakses raksturīga iezīme ir seksuālās enerģijas pārvēršana garīgajā. Vēl viena tantras īpatnība ir, ka tā izmanto absolūti visus pieejamos līdzekļus un cilvēka īpašības, lai panāktu viņa garīgo progresu. Pārsteidzoši, ka arī netikumi un trūkumi kļūst par varenu atbrīvošanās līdzekli! Tantristam nav nevienas dzīves jomas, kas nebūtu pārveidota par garīgo praksi.

]    Tantras rašanās vēsture pazūd laikmetu dzīlēs. Tiek uzskatīts, ka vēdas un tantriskie teksti radušies no kopēja avota: Tirumandiramā teikts, ka vēdas un ahāmas (tantras teksti) atšķiras vienīgi ar īpašas nozīmes piešķiršanu noteiktām praksēm. Senās rakstības perioda tantrisko tekstu nelielais daudzums tiek izskaidrots pavisam ne tā, ka tantras tad nav bijis. Pirmkārt, tantrā zināšanas vienmēr tika rūpīgi sargātas no neiesvētītajiem, lai izvairītos no to nepareizas pielietošanas. Līdz noteiktam laikam zināšanu nodošana notika tikai individuālā kārtā mutiski no skolotāja skolniekam. Tikai vēlāk tās tika pierakstītas. Otrkārt, tantrā ir unikāls priekšstats par to, ka eksistē novecojušo tekstu nomaiņa ar jauniem. Šai procesā tekstu aktuālā daļa tiks saglabāta, bet izklāsta forma un valoda atbildīs jaunajiem laikiem, vietai un apstākļiem. Tas tādēļ, ka tantra nav dogmatiska un nemainīgi formāla sistēma. Tantra ir dzīva sistēma un nepārtraukti atjaunojas, pilnveidojot savas metodes. Tādēļ tantras rašanos nesaista ar kāda cilvēka vārdu, to formējuši daudzi izcili meistari. Pirmais no zināmajiem (hronoloģiski pēc nozīmības) tiek uzskatīts Šiva.

]    Tantras ietekme uz hinduisma formēšanos ir visai ievērojama, bet maz zināma. Faktiski mūsdienu hinduisms daudzējādi balstās tantrā; tas nav balstīts vienīgi vēdās, kā daudzi domā. Vēdu pamatdievības ir Pradžapati, Agni, Indra, Varuna u.c., bet mūsdienās Indijā gandrīz nav tempļu, kas veltīti šiem dieviem. Mūsdienu hinduismā tiek godināti Šiva, Višnu, Kali, Durga, Sarasvati, un tie visi ir tantriskās dievības.

 

Patiesība

Visu reliģiju avots ir viens un pastāvīgs, kaut arī dažādu reliģiju mācības pirmajā mirklī izskatās pilnīgi atšķirīgas un nesaskanīgas...

Gudrais zina, ka visu reliģiju un ticību pamats ir viens - Patiesība. Patiesība vienmēr bijusi slēpta ar diviem apģērba gabaliem: galva segta ar turbānu, ķermenis - ar apmetni. Turbāns ir noslēpums, kas pazīstams ar vārdu misticisms, bet apmetnis - tikumība, kas saukta par reliģiju... Tie, kuri redzējuši to [Patiesību] bez jebkādiem apsegiem, vairs nezina saprātu un loģiku, ļaunu un labu, augsto un zemo, veco un jauno; citiem vārdiem - pārstāj izšķirt visus vārdus un formas. Visa pasaule viņiem ir tikai Patiesība. Viņu izpratnē Patiesība ir viena, bet, atklājoties cilvēka skatienam, tā pieņem formu daudzveidību; pie tam atšķirība uzskatos par to rodas, pateicoties dažādajiem laikiem un vietām, kurās Patiesība atklājas.

Patiesību var salīdzināt ar strūklaku, kas traucas augšup vienā straumē, bet lejā krīt daudzu pilienu veidā atšķirīgā laikā un dažādās vietās.

(no slavenā sūfistu meistara Inaijat - hana grāmatas "Sūfistu vēstījums par gara brīvību")

XX gs. reliģiskais reformators Svami Vivekananda: "Kurš noliedz visas reliģijas, izņemot savējo, ir kā suns, kas nepazīst mīļoto saimnieku, kurš ietērpies citās drēbēs."

"Ja tu elpo, ... augšupejošā uguns izpauž sevi kā guru, kas atklājas kā Patiesības būtība; tas izklīdina nakts tumsu. ...Ja enerģija cirkulē, laicīgais fiziskais ķermenis izstaros desmitiem miljonu sauļu spēku."

Boganataru jeb LaoDzi

uz augšu     I    saites karte  I    cigun   I    čampi masāža   I    Ošo par attieksmi pret seksu

 

veidoja bhakti