hieroglifs, kas apzīmē
vārdu tēja,
ir saliktenis no trim daļām
zāle + cilvēks, kurš atrodas īstajā vietā uz zemes + koks
vārds tēja nes ārkārtīgi bagātu vēstures, dažādu kultūru
un garšas baudu bagāžu, kuras pamatā ir viens mūžzaļš krūms
Par tējas dzimteni tiek uzskatīta Ķīna, kur tējas krūmi kultivēti jau pirms
mūsu ēras. Tēju audzē arī Indijā un Indijas okeāna piekrastes valstīs,
Japānā, Austrumāfrikā, Dienvidamerikā, Aizkaukāzā. Mūsu veikalos nopērkamās
tējas visbiežāk nāk no Šrilankas, Indijas, Gruzijas, tomēr ļoti bieži uz
iepakojuma nav atrodama informācija par tējas audzēšanas vietu.
Atkarībā no tējas lapu apstrādes veida no tām iegūst zaļo vai melno tēju.
Zaļā tēja tiek gatavota no tējas krūma zaļajām lapiņām, kaltējot tās
karstajā gaisā tikai tik ilgi, kamēr tās nezaudē zaļo krāsu un netiek
pakļautas fermentācijas procesiem. Šādi gatavotā tējā ir mazāk kofeīna
(tikai aptuveni 1%) un ekstraktvielu, bet vairāk vitamīnu nekā melnajā tējā.
Tā labāk dzesē slāpes.
Melnā tēja ir tējas krūma svaigās, zaļās lapas un pumpuri, kas tiek
savītināti, sasmalcināti un fermentēti. Lai iegūtu melno tēju, tējas lapiņas
kaltē karstā gaisā, līdz tās zaudē lieko mitrumu, tad, saritinātas īpašos
aparātos, tās tiek fermentācijas procesam (aptuveni 45 grādu temperatūrā),
kamēr zaudē zaļo krāsu un kļūst vara sarkanas. Fermentācijas laikā notiek
daudzas ķīmiskas reakcijas, kuru rezultātā rodas raksturīgā melnās tējas
garša un aromāts, kā arī atbrīvojas kofeīns. Melnajā tējā kofeīna saturs ir
aptuveni 2,5 3,5%. Kad fermentācijas procesā tēja kļuvusi melna, to
izkaltē un sašķiro, ņemot vērā tās kvalitāti un citas īpašības.
Pusfermentētā tēja (oolong) ir kaut kas vidējs starp melno un zaļo tēju. To
iegūst, lapiņas fermentējot daļēji. Tēja tiek virināta saules gaismā un
lapas tiek sakratītas pītā bambusa grozā tās tiek salauzītas, kas atvieglo
oksidēšanās procesu. Abas šīs darbības atkārto vairākas reizes, līdz lapas
kļūst caurspīdīgas un to malas krāsojas dzeltenīgas vai sarkanīgas, kas
liecina par oksidēšanos. Lielās lapas tiek sarullētas, iegremdējot tās
karstā ūdenī, tās atritināsies. Oolong tēja var būt fermentēta dažādās
pakāpēs no 10-15% līdz pat 70%. Jo augstāka fermentācijas pakāpe, jo tumšāka
tēja.
Baltā tēja. Šī tēja ir diezgan liels retums. Lielākoties balto tēju žāvē
saulē, nevis tvaicē, tā saglabājot lapu dabisko izskatu. Daudzām baltajām
tējām ir īpaša plūkšanas metode novāc tikai pumpura apvalku vai pumpurus
un pirmās divas dzinuma lapiņas, vai tikai pašus pumpurus. Apstrāde ir tik
maiga, ka zem pumpura apvalka saglabājas pilnīgi neskarti, sudrabaini
matiņi.
Kas vērtīgs tējas lapiņās?
Tējas lapas satur aptuveni 100 dažādas vielas, no kurām tējas pagatavošanas
laikā 30-50% pāriet ūdens šķīdumā.
Būtiskākās no tām ir:
Tējas alkaloīdi kofeīns, teobromīns, teofilīns,
Miecvielas tanīni,
B grupas vitamīni,
Minerālvielas kālijs, mangāns, cinks un fluors,
Dabiskie antioksidanti flavonoīdi,
Ēteriskās eļļas, kas tējai piešķir aromātu.
Tējas tonizējošo iedarbību galvenokārt nosaka kofeīns. Tas uzlabo
uztveres spējas, rada mundrumu, aizkavē nogurumu un miegu. Vienlaicīgi
pieaug muskuļu enerģija, paātrinās elpošana un sirdsdarbība, tiek veicināta
zarnu darbība un urīna veidošanās. Lai gan tējā ir vismaz divas reizes
vairāk kofeīna nekā kafijā, gatavošanas galarezultātā tase kafijas satur
80-120 mg kofeīna, bet tase tējas tikai 45-75 mg. Atšķirības izskaidrojamas
ar to, ka tējas tasei nepieciešams tikai līdz 1,5 g tējas. No tējas šķidrumā
pāriet tikai vidēji 65% kofeīna, no kafijas - 80%. Tējas kofeīnā ir tanīns,
kas ievērojami palielina tā uzsūkšanos asinīs. Tēja, pretēji kafijai,
nesatur grauzdēšanas produktus, tādēļ nerada nepatīkamas sajūtas kuņģī.
Vakaros būtu ieteicams izvēlēties zaļo tēju (mazāk kofeīna).
Tējā esošie alkaloīdi pastiprina urīna veidošanos un veicina liekā šķidruma
izvadīšanu no organisma. Tāpēc sirds un asinsvadu slimniekiem labāk dzert
tēju, jo tā nepaaugstina asinsspiedienu.
Tējā ir vidēji 10% miecvielu tanīnu, kas tai piešķir raksturīgo rūgteni
sīvo garšu. Tanīnam piemīt gļotādas pārklājošas un savelkošas īpašības,
kuras var izmantot ārstnieciskos nolūkos. Stipru melno tēju var lietot
caurejas gadījumā - 1 2 dienas var dzert tikai nesaldinātu tēju
pietiekamos daudzumos. Tēju var lietot situācijās, kad cenšamies atbrīvoties
no liekajiem kilogramiem. Šim nolūkam tai jāļauj ievilkties līdz 20 minūtēm,
lai šķidrumā pārietu iespējami vairāk miecvielu, un tā jādzer bez cukura un
piena.
Viena tējas tase satur 0,3 1,2 mg fluora (dienas deva 1,5 mg), tāpēc,
regulāri dzerot tēju, varam censties aizkavēt zobu bojāšanos.
Tēja ir viens no bagātākajiem dabisko antioksidantu - bioflavonoīdu avotiem
mūsu uzturā. Tie darbojas kā antioksidanti, aizkavējot organismam
nelabvēlīgās oksidēšanās reakcijas un brīvo radikāļu veidošanos, tādējādi
palēninot organisma novecošanās procesus, aterosklerozes un audzēju
attīstību. Pašreiz pasaulē zaļo tēju plaši reklamē kā labu palīglīdzekli
cīņā pret vēzi un sirds slimībām.
Tējas īpašības ir atkarīgas no tās audzēšanas apstākļiem un ražošanas
procesiem. Jo augstāk kalnos tēja augusi, jo maigāks un izsmalcinātāks tās
aromāts. Augstākās kvalitātes tēja ir veselu lapu tēja (orange pekoe)
nesasmalcināti tējas krūma pumpuri un lapas. Kategoriju zemāk ir lauztā tēja
(broken tea), kuras lapiņas apstrādes procesā tiek salauzītas. Arī maisiņos
fasēto tēju salauž, tāpēc tā daudz ātrāk ievelkas.
Jebkuru tēju var aromatizēt. Klasiskās aromatizētās tējas ir Jasmīnu
tēja(zaļā tēja, kam piejaukti jasmīnu ziedi) un Earl Grey tēja (melnā
tēja ar citrusauga bergamotes eļļu). Tējai bieži pievieno dažādu augļu
mango, aprikozu, persiku gabaliņi.
Ja tēja ir kvalitatīva, uzlejot būtu jāiegūst spilgtas krāsas šķidrums
sarkanīgi oranžā tonī ar patīkamu un svaigu aromātu. Tēja nedrīkst būt
duļķaini brūna vai ar pelēcīgu nokrāsu.
Lai uzglabājot laba tēja nezaudētu savu kvalitāti, tā jātur tumšos, sausos
un cieši noslēgtos traukos, jo gaismas, siltuma un mitruma iedarbībā tēja
bojājas.
Lai no labas tējas pagatavotu dzērienu ar lieliskām garšas īpašībām,
jāievēro vairāki svarīgi nosacījumi:
tējas gatavošanai jāizmanto kvalitatīvs un mīksts ūdens,
tēkanniņai, kurā tēju aplies, jābūt sasildītai,
uz vienu tasi liek vienu tējkaroti tējas,
tējai jāļauj ievilkties 3- 5 minūtes, bet ne ilgāk.
Nacionālās receptes
Tēja ķīniešu gaumē
Tējkarote zaļās tējas. Tēju ieber iepriekš sasildītā traukā, uzlej uzvārītu un līdz vajadzīgajai temperatūrai atdzesētu
ūdeni. Pēc 3 minūtēm pārlej iepriekš sasildītā porcelāna tasē. Dzer
karstu, maziem malciņiem, bez cukura un citām piedevām, kas pēc ķīniešu
domām, tikai bojā tējas dabisko aromātu.
Tēja japāņu gaumē.
2,5 tējkarotes tējas uz 0.5 l verdoša ūdens. Pulverī saberztu tēju ieber sasildītā traukā un pārlej ar ūdeni, kas
uzkarsēts līdz 60 grādiem (tad tiek iegūts maksimālais aromāts, ko japāņi
vērtē visaugstāk). Tēju pasniedz 50 ml tilpuma pialās. Šo tēju saldina un
dzer lēni, nelieliem malciņiem.
Tēja vjetnamiešu gaumē
0,5 l stipras tējas, tasīte kubiciņos sagriezta ananāsu, apelsīnu, persiku,
2 glāzītes ruma, cukurs pēc izvēles. Atdzisušo tēju ielej glāzēs ar ledu.
Augļus pārslaka ar rumu un pasniedz pie tējas.
Tēja angļu gaumē
Tējkarote tējas uz tasi, piens, cukurs. Tēju pārlej ar verdošu ūdeni, ļauj 5
minūtes ievilkties, tad uzlējumu pārlej citā traukā, kas pa šo laiku 2
reizes izskalots ar karstu ūdeni. Sasildītās tasītēs ielej pienu un tikai
tad tēju.
Tēja gruzīnu gaumē
3 tases stipras tējas, tasīte medus, glāzīte degvīna
Tēju, medu un degvīnu sajauc, liek uz uguns un karsē līdz vārīšanās
temperatūrai. Lej nelielās glāzēs.
Vitamīnu tēja
0,5 l stipras tējas, puscitrona un viena apelsīna sula, cukurs pēc garšas
Karstu tēju sajauc ar citronu un apelsīnu sulu, pievieno cukuru.
Tēju bez cukura dzer Ķīnā un citās Tālo Austrumu zemēs, savukārt Tuvajos
Austrumos tēju dzer apdullinoši saldu un tai nereti pievieno arī piparmētru
lapiņas vai citas garšvielas. Arī Krievijā populārāka ir tieši saldas un
vājas tējas dzeršana, cukura graudiņu bieži vien aizbāžot aiz vaiga. Tēju
saldina ar īpašu cukuru, kas izkristalizējies lielos graudos. No tādas
cukurgalvas atskalda gabaliņus, ko met tējas tasē. Cukuram var ļaut
izkristalizēties arī ap kociņu. Saldināšanai var izmantot arī medu, bet tad
no tējas aromāta nekā, jo medum pašam ir samērā agresīvs aromāts.
Citas tējas
Rooibos tēja miegam
Šo tēju iegūst no sarkanā krūma (Aspalotbus linearis) adatveidīgām lapām,
kas dod aromātisku, saldenu uzlējumu. Vienai krūzītei nepieciešama viena
tējkarote ar kaudzi tējas. Tai jāļauj ievilkties 2-3 minūtes. Dzerot var
pievienot pienu, citronu vai saldinātāju. Šai tējai ir daudz labu īpašību,
tā nesatur kofeīnu, palīdz izturēt pārslodzes, atvaira galvassāpes,
bezmiegu, nelabumu, vēdergraizes. Satur dzelzi, kāliju un varu, kalciju,
mangānu un fluoru. Orientējošā cena Ls 7.80 kilogramā.
MATE argentīniete tējas pasaulē
Dienvidamerikā aug neparasts augs herba mate. Vietējie iedzīvotāji
(indiāņi) jau izsenis no šā auga lapām gatavo veselīgu dzērienu, ko tāpat kā
augu sauc par mate. Šis dzēriens ir ne vien ar interesantu garšas buķeti,
bet arī veselīgs. Mate satur E vitamīnu, mateīnu (kofeīna nekaitīgais
analogs), fosforu, panteīnskābi (paaugstina adrenalīna līmeni asinīs). Mate
paaugstina arī metabolismu un samazina pienskābes daudzumu muskuļos, tāpēc
ieteicams to dzert pirms un pēc treniņiem
Tējas veikalos tiek piedāvāti trīs mate paveidi zaļais, grauzdētais jeb
melnais un aromatizētais. Jāpiebilst, ka īsti mate dzērāji atzīst tikai
zaļo, tas ir bagātāks garšā un arī veselīgo īpašību tajā vairāk. Lai sāktu
baudīt šo dzērienu, nepieciešams iegādāties aksesuārus kalabasu un
bombidžju. Kalabass ir no ķirbja taisīts (sastopami arī no koka grebti)
apaļš trauciņš, kurā šo dzērienu gatavo, bet bombidžju metāla
caurulīte-salmiņš, caur kuru dzer tēju. Tā viens gals ir veidots kā sietiņš,
lai līdz ar tēju nenāktos dzert arī tējas biezumus.
Trauciņā jāieber aptuveni septiņas karotītes mate biezumu, ko aplej ar
karstu ūdeni (70 grādu karstu). Tēju var sākt dzert nekavējoties. Kad trauks
iztukšots, biezumus aplej ar aizvien jaunu ūdens devu, kamēr vien saglabājas
dzēriena garša.
Faraonu dzēriens tēja no Karkade koka ziedlapām
Ļoti bieži uz tējas iepakojuma var izlasīt, ka to sastāvā ir Ēģiptes roze (Hibiscus
sabdariffa). Bet ir daudzas tēju šķirnes, kurās šī tējas koka augļi ir
vienīgais komponents, piemēram, Karkade sirds, Hibiscus, Karkade
faraonu dzēriens u.c.
Kas tad ir šis noslēpumainais faraonu dzēriens? Daudzus gadsimtus dzēriens
no Karkade koka ziedlapiņām ir dāvājis baudu Ēģiptes iedzīvotājiem.
Šobrīd tējas ražošanā izmanto tikai kultivēto formu Karkade. Tējai derīgas
ir tikai ziedlapiņas, kuras pēc novākšanas ir fermentētas (karsētas zem
sloga, bez gaisa piekļūšanas un tad žāvētas). Šī tēja nesatur mākslīgas
krāsvielas, garšas piedevas un aromatizatorus.
Pateicoties tam, ka ziedlapiņas satur citronskābi, šī tēja atspirdzina
karstuma, palīdz, ja ir paaugstināta ķermeņa temperatūra, kā arī iznīcina
dažus mikroorganismus. Pateicoties izteiktajai P vitamīna aktivitātei,
antociāni un flavonoīdi stiprina asinsvadu sieniņas un regulē to
caurlaidību.. Tādā veidā Karkade dzēriens regulē asinsspiedienu, tam ir
spazmolitiska iedarbība, darbojas kā viegls urīndzenošs līdzeklis, uzlabo
žults izdalīšanos un aizsargā aknas no nevēlamas iedarbības. Atšķirībā no
daudziem citiem augiem Karkade nesatur skābeņskābi un tāpēc ir nekaitīga
nieru slimniekiem.
Izsutinātām Karkade ziedlapām, kuras palikušas pēc tējas uzvārīšanas, piemīt
patīkama garša, tās satur 9% olbaltumvielu (to saturā ir 13 aminoskābes, tai
skaitā 6 neaizstājamās). Polisaharīdi, ko satur ziedlapas, palīdz attīrīt
zarnu traktu no toksīniem un smagajiem metāliem. Tas viss palīdz no
organisma izvadīt vielmaiņai nevajadzīgās vielas un uzlabot organisma
vispārējo stāvokli.
Tējas garšvielu uzlējumi
Viegla vēdera tēja
Kuņģa darbības traucējumus izraisa stress, nelabvēlīgi apstākļi,
nekvalitatīvs ūdens un produkti. Pārmērīga alkohola, kofeīnu saturoši
produktu lietošana, smēķēšana un pārēšanās rada sāpes un smaguma sajūtu
vēderā, veicina gāzu uzkrāšanos, sliktu dūšu. Kuņģis cieš no cilvēka
vājībām. Kuņģa darbības uzlabošanai paredzētā tēja regulē vielmaiņu, uzlabo
kuņģa sekrēciju, veicina toksīnu izvadīšanu no organisma, normalizē vēdera
iziešanu, tai piemīt antibakteriālas un pretparazītu īpašības, tā nostiprina
imūnsistēmu.
Tējas lietošana atdos ādai sārtumu, padarīs to gludu un elastīgu, novērsīs
ādas vītumu, balto aplikumu uz mēles, likvidēs nepatīkamu elpu. Tēju iesaka
dzert nelieliem malciņiem pirms ēšanas vai ēšanas laikā.
Sastāvs: kardamons, fenhelis, koriandrs, lakricsakne, miežu iesals,
piparmētra, ingvers, kanēlis, melnie pipari, krustnagliņas.
Aukstās sezonas tēja
Aukstā laikā, kad ir izplatītas infekcijslimības, 3-4 reizes dienā dzeriet
tēju aukstam laikam. Tā paaugstina organisma imunitāti un aizsargspējas,
novērš saslimšanu ar gripu (vai arī saslimšanu būs vieglā formā) un smagās
pēcgripas komplikācijas.
Šo zāļu tēju nepieciešams dzert, kad ir grūti elpot caur degunu, tādos
gadījumos cilvēks elpo galvenokārt caur muti, augšējie elpošanas ceļi kļūst
sausi, nedarbojas tos sedzošais epitēlijs, kas veic aizsargfunkciju.
Paaugstinātā temperatūra rada lielu šķidruma patēriņu, deguna dobumā sabiezē
izdalījumi, šeit rodas labvēlīga vide infekcijai.
Sastāvs: ingvers, eikalipts, lakricsakne, kardamons, melnie pipari, apelsīnu
miziņa, piparmētra, baziliks, selerijas sēklas, citronzāle, pētersīļi,
baldriāna saknes, krustnagliņas, oregans, pelašķu ziedi, kanēlis.
Ingvera citronu tēja
Anglijā ingveru izmanto liķieru, augļu sulu un alus ražošanā. Indijā ingvera
tējas ar citronu ir populārākais dzēriens vēsā laikā.
Mūsdienās zinātniskie pētījumi pierādījuši, ka ingvers labvēlīgi iedarbojas
uz kuņģi un zarnu traktu: novērš gāzu uzkrāšanos un spazmas vēdera dobumā.
Ingveram arī piemīt antioksidantu īpašības, kas tonizē organismu, novērš
galvassāpes, to iesaka lietot neirožu, saaukstēšanās un klepus gadījumos.
Ginekoloģijā to lieto menstruālā cikla normalizēšanai.
Ideāls ingvera un citrona savienojums satur C vitamīnu, divkāršo
pretiekaisuma efektu, pasargā no infekcijām, samazina holesterīna daudzumu
asinīs, veicina gremošanu, attīra organismu no toksīniem.
Sastāvs: ingvers, citronzāle, stēvija, lakricsakne, citronu miziņa, citronu
sula, melnie pipari, piparmētra.
Tēja dziļai elpošanai
Unikāla ārstniecisko augu kombinācija un kopš
seniem laikiem pazīstama austrumu dziedniecībā. Tējai piemīt brīnišķīga
spēja atsvaidzināt elpu, aizsargāt mutes, deguna, kakla un plaušu gļotādu,
tā veicina cīņu pret infekciju, mazina alergantu ietekmi, iedarbojas kā
plaušu attīrīšanas līdzeklis.
Šo tēju iesaka dzert ik dienas pēc ēšanas.
Sastāvs: lakricsakne, eikalipts, ingvers, baziliks, kardamons, kanēlis,
lucerna, fenhelis, mārsils, deviņvīru spēks, vaniļa, melnie pipari,
krustnagliņas.
Tējas un ēdienu saderība
Tēja ir gardēžu dzēriens un nereti tiek lietota kopā ar dažādiem
izsmalcinātiem ēdieniem. Tomēr ne katra tēja ar katru ēdienu kopā spēs
sniegt patiesu garšas simfoniju. Tāpat kā vīni, arī tēja pie ēdiena
jāizvēlas īpaša.
Kontinentāla stila brokastis (maizītes, siers, ievārījums u.c.) Juņnaņas,
Ceilonas, Indonēzijas, Asamas (Assam), Doors, Terai, Travancore, Nilgiri,
Kenijas, Dardžilingas (Darjeeling).
Angļu stila brokastis (cepts ēdiens, olas, kūpināta zivs, šķiņķis un bekons)
Ceilonas, Kenijas, visas āfrikāņu markas, Asamas, Tarry Soucbong, Lapsang
Soucbong.
Viegli dārzeņu ēdieni Juņnaņas, Lapsang Soucbong, Ceilonas, Dardžilingas,
Asamas, oolong, zaļās tējas.
Asie ēdieni Keemun, Ceilonas, oolong, Dardžilingas, zaļās tējas, jasmīnu
tējas, Lapsang Soucbong.
Stipri sieri Lapsang Soucbong, Earl Grey, zaļās tējas.
Zivis oolong, kūpinātās tējas (smoked), Earl Grey, Daedžilingas, zaļās
tējas.
Gaļa un medījums Earl Gray, Lapsang Soucbong, Kenijas un jasmīnu.
Mājputni Lapsang Soucbong, Dardžilingas, oolong, jasmīnu.
Tējas laikā der jebkura izvēlētā tēja.
Pēc maltītes baltās un zaļās tējas, Keemun, oolong, Dardžilingas.
Tējas kokteiļi
Skotu tēja:
Stipra tēja, viskijs, saldais krējums un muskatrieksts
Šampanieša tēja:
Stipra tēja, citronu sula un šampanietis
Apelsīnu punšs:
Stipra tēja, apelsīns, rums un sarkanvīns
Franču ābolu punšs:
Stipra tēja, āboli, garšvielas un kalvadoss
Japāņu tējas punšs:
Stipra tēja, citrons, sarkanais vīns un rums
Persiešu mīlas dzēriens:
Stipra tēja, ķirsis vai ananāss un garšvielas