Jogu elpošanas praktiskā puse
Elpošana caur nāsīm un muti
Elpošanas aparāts ļauj elpot gan caur muti gan degunu.
Mūsdienu cilvēks pakļauts daudzām slimībām tādēļ, ka elpo caur muti. Nepareizās
elpošanas dēļ izaug nevīrišķīgi jaunekļi un nesievišķīgas jaunavas, kas pakļauti
dažādām hroniskām kaitēm. Novērojumi flotē un armijā parāda, ka daudz slimīgāki
ir tie, kuri elpo caur muti. Piemēram, baku epidēmijas laikā uz kāda no kuģiem
tika konstatēts, ka nomira tikai tie matroži, kuri neelpoja caur nāsīm. Degunā
ir aizsargfiltrs un putekļu uztvērējs, kā arī iespēja ieelpoto gaisu garajās
deguna ejās sasildīt. Ceļā no mutes līdz plaušām nav nekādas aizsardzības pret
piemaisījumiem un putekļiem. Elpojot naktīs caur muti, no rīta nākas konstatēt,
ka rīkle ir pilnīgi sausa, kas arī ļauj attīstīties dažādām slimībām. Turpretim
deguna dobumos uztvertie putekļi un piemaisījumi izelpas laikā tiek izsviesti
atpakaļ gaisā jeb izvadīti ar šķavām. Īsāk sakot, elpošana caur muti tiek
uzskatīta par tikpat nedabisku parādību kā ēšana caur degunu.
Pie tam pārstājot elpot caur degunu, cilvēks palēnām
zaudē spēju filtrēt un attīrīt ieelpoto gaisu, deguna dobumos sākas lokālas
saslimšanas; līdzīgi aizaug un ātri piedrazojas pamests ceļš. Reizēs, kad
aizkritis deguns, cilvēkam ir spēcīgs diskomforts. Vienkāršākais paņēmiens, kā
deguna ejas atbrīvot - no tasītes caur nāsīm ievilkt ūdeni un tad to izspļaut
caur muti. Otrs veids nostāties pie atvērta loga un ieelpojot aizspiest vienu
nāsi. Pēc tam to pašu izdarīt ar otru. Katara gadījumā nāsīs iesmērē vazelīnu
vai kādu kampara preparātu.
Četri elpošanas veidi
Elpošanas mehānika sevī ietver plaušu elastīgu
kustēšanos, kā arī krūšu kurvja un sānu kustības. Krūšu kurvis ir tā ķermeņa
daļa, kas atrodas starp kaklu un vēdera dobumu un ko lielākoties aizņem sirds un
plaušas. To ierobežo mugurkauls, ribas, krūšu kauls un diafragma. To var
salīdzināt ar konisku, no visām pusēm noslēgtu kasti, kuras koniskais gals
vērsts uz augšu, aizmuguri veido mugurkauls, priekšējo krūšu kauls un sānus
ribas.
Pavisam ir 24 ribas, kas atiet no mugurkaula. Septiņi
augšējie pāri priekšā savienojas ar krūšu kaulu, pieci apakšējie tiek dēvēti par
viltus ribām, no kurām divi augšējie pāri pievienoti pie krūšu kaula ar
skrimšļiem, bet triju apakšējo ribu pāru gali ir brīvi. Ribas iegūst savas
kustības, pateicoties starpribu muskuļiem. Ieelpojot muskuļi izplēš plaušas, un
tajās izveidojas tukšums, kurā pēc visiem fizikas likumiem ieplūst gaiss.
Turpmāk mēs mācīsimies šos muskuļus lietot un vadīt. Jogas izšķir četrus
galvenos elpošanas veidus.
- Augšējā elpošana. Šādi elpojot mēs izmantojam tikai
plaušu augšējo daļu, kas ir vismazākā. Pleci un atslēgas kauli tiek pacelti,
tai pat laikā spiežot zarnas un diafragmu, kas uz to reaģē un uzpūšas. Tiek
pārpūlēti arī balss un elpošanas orgāni, dodot pavisam mazu rezultātu. (To var
pārbaudīt praktiski)
- Vidējā elpošana. Rietumos šo sauc par ribu jeb starpribu
elpošanu. Diafragma spiež augšup un zarnu trakts tiek ievilkts. Ribas nedaudz
attālinās un attiecīgi krūtis izplešas.
- Apakšējā elpošana. Kas ir diafragma? Tas ir liels
plakans muskulis, kas atdala krūšu joslu no vēdera daļas. Miera stāvoklī tā
virs vēdera dobuma veido it kā debesis un tai ir izliekums, kas vērsts plaušu
virzienā. Skatoties no plaušu puses, diafragma ir kā apaļīgs paugurs. Kad tā
darbojas, virsotne pazeminās un spiež un zarnām. Šis elpošanas veids ar gaisu
piepilda plaušu apakšējo un vidējo daļu.
- Jogu pilnā elpošana. Tā sevī apvieno iepriekšējo trīs
veidu visas labās puses. Tiek darbināts viss plaušu elpošanas aparāts un visi
muskuļi. Krūšu josla izplešas visos virzienos un visas sistēmas darbojas savu
iespēju robežās. Darbojas arī muskuļi, kas kustina ribas.
Diafragma apakšējās ribas pavelk
lejup, citi muskuļi tās notur uz vietas, bet starpribu muskuļi velk uz augšu, kā
rezultātā krūšu vidusdaļa izplešas līdz maksimumam. Pateicoties starpribu
muskuļiem, arī plaušu augšējā daļa tiek piepildīta ar gaisu.
Kā apgūt pilno elpošanu
Jogu pilnā elpošana ir pamatu pamats un tā ir jāapgūst
pilnībā, lai varētu gūt labus rezultātus arī no citiem elpošanas veidiem.
Jāpastrādā nopietni, lai nekas nepaliktu neiemācīts un šī elpošana kļūtu par
jūsu ierasto elpošanu. Tas prasa laiku, pacietību un darbu kā viss, kam ir
vērtība. Ja jūs vēlaties pozitīvu rezultātu, jums priekšā stāv grūts ceļš. Taču
neviens no tiem, kas šo mākslu apguvuši, vairs nekad nav vēlējušies elpot kā
senāk un uzskata, ka viņu pūles tikušas pienācīgi atalgotas. Ziņkāres
apmierināšana dos jums vienīgi īslaicīgu izklaidi.
Pilnā elpošana nav kaut kas mākslīgs vai nenormāls.
Gluži pretēji, tā ir tieša atgriešanās pie dabas. Pieaudzis mežonis un
civilizēts bērns elpo gluži vienādi, bet pieaudzis civilizētais indivīds mainot
savus dabiskās uzvedības paradumus, aizmirst arī savu dabisko elpošanu. Un vēl
jāpiebilst, ka pilnā elpošana nebūt nenozīmē plaušu pilnīgu piepildīšanu ar
gaisu katrreiz ieelpojot. Tas nozīmē pilnīgu gaisa sadali pa visu plaušu
tilpumu. Taču dažas reizes dienā katrs sev pieņemamā laikā varētu veikt vairākas
pilnas ieelpas, lai uzturētu visu sistēmu pienācīgā kārtībā.
Sekojošais vingrinājums skaidri parādīs, kas īsti ir
elpošana.
1. Nostājieties vai apsēdieties
taisni. Ieelpojot lēni caur nāsīm, piepildiet plaušu apakšējo daļu. To panāk ar
diafragmas palīdzību, kas nolaižoties viegli spiež uz vēdera joslu. Izspīlējot
uz priekšu vēdera priekšpusi, piepildiet ar gaisu plaušu vidusdaļu, attālinot
apakšējās (viltus) ribas, krūšu kaulu un visu krūšu kurvi. Pēc tam piepildiet ar
gaisu plaušu augšējo daļu, izplešot krūšu augšdaļu un attālinot augšējos sešus
ribu pārus. Noslēgumā jāievelk uz iekšu vēdera lejasdaļa, dodot plaušām atbalstu
un ļauj piepildīt ar gaisu arī plaušu visaugstāko sektoru.
Pirmajā acu uzmetienā šķiet,
ka šāda elpošana sastāv no trim atsevišķām kustībām, taču tas tā nav. Ar laiku
šai ieelpai jānotiek aptuveni divās sekundēs, brīvi un plūstoši.
2. Aizturiet elpu uz divām
sekundēm.
3. Lēni izelpojiet, vēl arvien
turot izrieztas krūtis un lēni (reizē ar izelpojamo gaisu) atlaižot vēderu. Kad
viss gaiss no plaušām izgājis, krūšu un vēdera sasprindzinājumu atlaidiet.
Nostājoties spoguļa priekšā un
rokas pieliekot vēdera augšdaļai, jūs varēsiet redzēt un sajust visu kustību.
Ieelpas beigās mazliet jāpaceļ pleci, lai atslēgas kaulam ceļoties līdzi, dotu
iespēju gaisam ieplūst arī labās plaušas visaugstākajā sektorā, ko ļoti
iemīļojusi tuberkuloze.
Pilnās elpošanas fizioloģiskā iedarbība
Praktizētājs uz visiem laikiem
atbrīvosies no iesnām, saaukstēšanās, klepus, bronhītiem un tml. Piemēram
dilonis galvenokārt rodas no pazemināta dzīvīguma, kas ir gaisa trūkuma
rezultāts. No tā organisms ir vairāk atvērts slimību iedīgļiem. Nepietiekami
nodarbinātas plaušas visādu baciļu darbības lauks, bet veseliem, normāliem
plaušu audiem šajā ziņā ir milzīgas pretošanās spējas.
Diloņslimniekiem vienmēr ir
iekritušas krūtis, jo viņiem ir paradums elpot nepilnu krūti un rezultātā... Tas
kurš iesāk praktizēt pilno elpošanu, attīstīs savu krūšu kurvi līdz normāliem
parametriem. Arī lielu daļu saaukstēšanās gadījumu var kontrolēt, ja uzreiz pēc
pirmajām drudža pazīmēm dažas minūtes spēcīgi paelposiet un izvēlēsities pareizu
diētu.
Asins kvalitāte lielā mērā
atkarīga no skābekļa klātbūtnes plaušās nepietiekami apskābekļotas asinis ir
it kā atšķaidītas un pie tam pārpilnas ar visādiem sārņiem. Tad viss organisms
cieš no barības vielu trūkuma un parādās akūtas saindēšanās pazīmes, ko izraisa
neizvadītās šlakvielas.
Kuņģis un citi gremošanas
sistēmas orgāni ļoti cieš no nepareizas elpošanas un tā rezultātā paši nevar
pienācīgi pildīt savu uzdevumu. Tā kā organisms spēj uzņemt tikai kārtīgi
sagremotu barību, tas vājē un vīst, kaut arī cilvēks it kā ēd pietiekami.
Tāpat no skābekļa bada cieš
nervu sistēma. Muguras smadzenes, nervu centri un paši nervi kļūst vāji un
nederīgi nervu signālu pārraidei. Pilnā elpošana veido ritmu, kas ir varens
atjaunošanās un organisma atdzīvināšanas līdzeklis.
Praktizējot pilno elpošanu,
ieelpas laikā diafragma saraujas un izdara vieglu spiedienu uz aknām, kuņģi un
citiem iekšējiem orgāniem. Šī izlīdzinātā uzspiešana reizē ar plaušu ritmiskajām
kustībām iedarbojas uz iekšējiem orgāniem kā viegla masāža, ierosinot to darbību
un uzturot normālu funkcionēšanu. Šis iekšējais vingrinājums ar katru ieelpu
palīdz katram gremošanas un izvades orgānam saņemt pienākošos asiņu daudzumu.
Šajā procesā galvenais instruments ir diafragma, kas liek visiem orgāniem it kā
dzīvot aktīvāku dzīvi masējot tonizē tos. Pilnā elpošana pienācīgi kustina
diafragmu ar visām izrietošajām sekām, pie tam palīdzot cilvēkam atjaunot
veselību paša spēkiem, netērējot līdzekļus un laiku dārgām un sarežģītām
ārstēšanas sistēmām.
Pranajamas
Pranajamu komplekss, kas sastāv no desmit viegli izpildāmiem
vingrinājumiem, ir atrodams
šeit. Jāpiebilst, ka iesākumam tomēr jākonsultējas ar šajā jomā
pieredzējušiem cilvēkiem. Prakse rāda, ka katrs iesācējs šos vingrinājumus pilda
pārlieku centīgi, bieži vien sev nodarot pāri. Ja tomēr ir vēlēšanās praktizēt
vienatnē, ievēro pašu galveno: vienmēr ieklausies savā ķermenī - kādus signālus
tas sūta. Galvenais rādītājs ir labsajūta pēc pirmajām 10-15 sekundēm.
Sekojošās pranajamas tipa krijas (darbības) ir labs veids,
kā atpūsties no ikdienas darbiem un atgādināt sev par augstāko apziņu. Var
pildīt vienatnē vai grupā. Pārmaiņas jūtamas jau pēc trim minūtēm
Nauli
Jānoliecas uz priekšu, tad izelpo, sasprindzina un ievelk vēdera muskuļus. Tad
pārritina tos uz vienu vēdera pusi. Pēc tam piepūloties un sasprindzinoties
muskuļus ritina uz otru pusi. Dara tik, cik ilgi var aizturēt elpu. Pilnība ir
sasniegta, kad vēders sadalās divās analoģiskās daļās, katrā no kurām ir muskuļu
grupa. Nauli nozīmē divu sasprindzinātu muskuļu grupu pārmaiņu kustību. Labi
saskaņojot, šķiet, ka no vienas puses uz otru veļas vilnis. Iespējama kustība
pulksteņa rādītāju virzienā un arī pretēji.
Nauli masē visus orgānus, kas atrodas vēdera zonā, novērš aizcietējumus un
gremošanas traucējumus (dispepsiju), kā arī atjauno gremošanu un uzlabo
apetīti, ārstē zarnu trakta slimības, ir labs vingrinājums sievietēm.
Vingrinājuma izpildes laikā mainās spiediens vēdera un krūšu apvidū.
Trataka
Tas nozīmē ciešu skatienu uz atsevišķu objektu vai punktu bez mirkšķināšanas tik
ilgi, kamēr parādās asaras. Viena no metodēm paredz sveces novietošanu 3-4 pēdu
attālumā no cilvēka. Acis un liesma ir vienā līmenī. Sēžot taisni un atslābinot
ķermeni, skatienu notur liesmā vienu minūti. Tad acis aizver un tikpat ilgi
atpūtina acu muskuļus. Šādu procedūru atkārto 5-6 reizes, pakāpeniski palielinot
koncentrācijas - atslābināšanās laiku līdz trim minūtēm.
Citā tratakas metodē (bhrumadja drišti) puspievērtas acis vērš un notur telpā
starp uzacīm. Sākumā to izpilda vienu minūti, laiku palielinot līdz desmit
minūtēm. Nasagra drišti (cita metode) koncentrējas uz degungalu.
Lai arī trataka ir viena no sešām attīrīšanās procedūrām, to izmanto arī visa
veida koncentrācijas attīstīšanai. Tā ārstē acu slimības un novērš
slinkumu (lenostj-kr).
Kapalabhati
Sanskritā kapala nozīmē galvaskauss, un bhati - zaigošana. Sekojoši termins
nozīmē kaut ko, kas padara galvaskausu zaigojošu. Ar to domātas tajā izvietotās
deguna atveres. Tā ir attīroša procedūra deguna ejām un plaušām.
Praktizētājs apsēžas ērtā pozā (padmasanā) un veic dažas dziļas ieelpas un
izelpas. Tad, strauji savelkot vēdera muskuļus, paceļ diafragmu un gaisas
porcija tiek izstumta laukā. Tad vēdera muskuļi tiek atslābināti, diafragma
atgriežas lejā un ienāk gaisa porcija. Ieelpa ir pasīva, bet izelpa - aktīva un
tā ir trīs reizes īsāka par ieelpu.
Sākumā veic 10-15 straujas gaisa izsviešanas, tad izdara dziļu ieelpu. To
atkārto piecas reizes. Pēc dažām nedēļām kustību skaitu palielina līdz 20-25.
Lai atpūstos, starplaikos elpo normāli. Kapalabhati pastiprina diafragmas
darbību un ir ļoti noderīga astmas gadījumā.
Bhastrika
tulkojot no sanskrita nozīmē
kalēja plēšas.
Šī pranajama sastāv no strauju izelpu sērijas, kas atgādina plēšu darbību.
Tradicionāli to pilda sēžot padmasanā, taču der jebkura poza, kurā iespējams
noturēt taisnu muguru. Mute ir aizvērta... strauju izelpu caur nāsīm pavada
skaņa, ko veido no plaušām, balsenes un rīkles nākošais gaiss. Tam seko ātra
ieelpa, kā rezultātā gaiss ieplūst krūšu kurvja lejasdaļā.
Ieelpa un izelpa seko cita citai, it kā kalējs pūstu plēšas.
Kad iestājas fizisks nogurums, jāieelpo caur labo nāsi un elpa jāaiztur (teikts,
ka deguns noslēgts bez roku palīdzības :-).
Vienlaicīgi tiek izpildīta džalandhara bandha un mula bandha.
Skatīt bandhas jeb slēdzējpozas.
Izelpa notiek caur kreiso nāsi.
Tas ir viens pilns bhastrikas cikls.
Tam seko dažas mierīgas ieelpas un izelpas ar atslābināšanos.
---------------------------
Iesākumā vienā ciklā jāmēģina izdarīt aptuveni desmit straujās izelpas. Prakses
gaitā šis skaitlis var tikt palielināts līdz trīsdesmit katrā ciklā.
Pat dažas pareizi izpildītas bhastrikas spēj iekustināt kundalini. Stāsta, ka
šis vingrinājums novērš trīs mezglus, kas stāv kundalini enerģijas ceļā (brahma
grandhi [mezgls] muladharā, višnu grandhi manipūrā un rudra grandhi adžnas čakrā).
Tādā veidā enerģija pakāpeniski tiek pacelta līdz sahasrārai galvas virspusē.
Bhastrika uzlabo apetīti un ārstē vatas, pittas un kaphas došas disbalansa
radītās saslimšanas.
Kā saglabāt jaunību
Apsēžas ar taisnu muguru
(vēlama vieglā poza - kājas sakrustotas sev priekšā). Delnas kopā, lai labās
rokas pirksti ir virspusē. Īkšķi sakrustoti, pirksti nav savīti. Plaukstas sirds
centra augstumā, bet nepieskaras ķermenim. Acis ciet. Ieelpo caur muti trijos
elpas vilcienos, uz katru vilcienu saspiežot plaukstas. Izelpo caur degunu vienā
vilcienā. Turpina 15 minūtes.
Nobeigumā ieelpo, ļoti
stipri saspiež rokas un sasprindzina visu ķermeni. 20 sekundes aiztur elpu un
izelpo caur muti ar Zalves elpu. To pašu atkārto otrreiz. Tad ieelpo trešo reizi
un, neko nedarot, aiztur elpu 20 sekundes. Izelpo un atslābinās.
Enerģijai, jaunradei un
labklājībai
Enerģijai: Apsēžas ar taisnu muguru (vēlama vieglā
poza). Izpleš rokas uz sāniem un paceļ uz augšu, izveidojot V formu. Pirksti
piespiesti pie delnas spilventiņiem, bet īkšķi uz augšu. 3 minūtes elpo Ugunīgo
elpu. Tad ieelpo un aiztur elpu, ātri savelk pirkstus dūrē - vienreiz ar īkšķi
iekšpusē, otrreiz ārpusē. Ar aizturētu elpu izpilda 15 sekundes.
Tad, rokas turot kā sākumā,
taisnas tuvina vienu otrai, līdz īkšķi virs galvas satiekas. Tam jānotiek brīdī,
kad vairs nespēj aizturēt elpu. Reizē ar dziļu izelpu laiž lejā ar īkšķiem
savienotās rokas. Pasēž 1 minūti, lēni elpojot.
Jaunradei: Vēl
aizvien sēžot vieglajā pozā, savelk pirkstus dūrē, saliec rokas elkoņos un paceļ
sānos krūšu augstumā. Elkoņus atvirza atpakaļ, krūtis izrieztas. 5X dziļi ieelpo
un izelpo, tad dziļi ieelpo un aiztur elpu. Boksējas no visa spēka, līdz nespēj
elpu aizturēt. Izelpo. Atkal ieelpo un atkārto boksēšanos. Pavisam izpilda trīs
ciklus. Tad sēž ar aizvērtām acīm un 2 min. elpo, cik iesp. lēni. Izstaipās un
atslābinās.
Labklājībai:
Apsēžas vieglajā pozā. Iztaisno muguru. Svarīgi, lai justu izrieztas krūtis. Ar
aizvērtām acīm skatās uz zoda centru vai ar puspievērtām uz degungalu. Dziļi
ieelpo un ar aizturētu elpu domās skaita: Es esmu dāsns, es esmu svētlaimīgs,
es esmu skaists. Izelpo visu gaisu, aiztur elpu un domās skaita: Esmu
vislabākais, esmu vislabākais, esmu drosmīgs. Turpina 3 minūtes. Drīkst pildīt
arī 3, 4 un vairāk reižu dienā.
Plecu un plaukstu
vingrinājumi sēdoša darba veicējiem:
1. Plaukstas uz plecu galiem.
Īkšķis aizmugurē. Apļo galvenokārt plecus. Uz priekšu 8X, tad atpakaļ. Uz
pirmajām 4 reizēm ieelpo, tad izelpo.
2. Augstu paceļ plecus, dziļi
ieelpo un tad ļauj pleciem brīvi nokrist. 8X.
3. Plaukstas kā 1. vingr. Vērpj
augumu uz vienu, tad otru pusi, galvu griežot līdzi. Ieelpo, griežoties pa
kreisi, izelpo pa labi. Augšdelmi paralēli grīdai. Elpo ritmiski un spēcīgi.
Pilda 2-3 minūtes. Vēlama akmens poza (sēž uz saviem papēžiem, kas izvērsti uz
sāniem... dibena apaļumi ievietojas vidū).
4. Izveido dūrīti. Īkšķis
ārpusē. Spiež pirkstus pret Venēras pauguriņiem 8X ieelpojot, tad vēl 8X
izelpojot. Aktivizējas Venēras un pauguriņi delnās, stimulējot sirdi.
5. Abu īkšķa galu spiešana
pārmaiņus pret pārējo pirkstu galiem. Tas līdzsvaro došas. 8X turp un atpakaļ.
Elpa nav saskaņota.
Piebildes:
Kāpēc nepieciešami vairāki
koncentrēšanās punkti?
- Galvas virsa. Paceļ cilvēku
augstākās apziņas līmenī un aktivizē epifīzi, kas kontrolē katras ķermeņa
šūnas kodolu.
- Trešā acs. Stimulē hipofīzi,
kas kontrolē iekšējās sekrēcijas dziedzeru darbību. Aktivizē intuīciju.
- Degungals. Palīdz
nomierināties un sagatavoties meditācijai. Smadzenēs izveidojas jauni
enerģijas plūsmas kanāli.
- Mēness centrs (zods). Gara
acīm raugoties cauri zodam, mēs spējam sevi vairāk ieraudzīt.
---------------------------- 40 dienās var mainīt
kādu ieradumu --------------------------
90 dienas vajag, lai nostiprinātu jauno ieradumu
120 dienās jaunais ieradums kļūst dabisks
--------------------------1000 dienās jaunais
ieradums ir apgūts -------------------------
Meditāciju ilgums:
3 minūtes iedarbojas uz
asinsrites sistēmu
11 minūtes: sāk mainīties
hipofīzes un nervu sistēmas darbība
22 minūtes: sāk darboties
saskaņoti negatīvais, pozitīvais un neitrālais prāts
31 minūte: ietekme sākas uz
prātu, auru un pamatelementiem zemi, ūdeni, uguni, gaisu un ēteri
2,5 stundas: visas dienas
garumā saglabājas pārmaiņas bezapziņā